16.08.2009 Pienācis rīts, kad Amberkats jādzen pāri jūrām. Sapērkam paiku un operatīvi lēnā garā dodamies to izkraut uz kuģa. Ap jahtu sapulcējies bariņš ar cilvēkiem, kam ir pastiprināta interese par peldlīdzekli. Visiem mutes vaļā, jo katamarāns izdevies patiešām smuks. Burzma, runas, žurnālisti, šampis un kaut kāda nesaprotama rosība. Bet pēc laika jau visi viesi nokāpj un dodamies jūrā. Mūs pavada dažas jahtas un labs garastāvoklis. Pie borta piešņorējas arī divi kuteri, kuru pasažieri nāk paciemoties. Vēlāk mums atved topošo līgavu – tieši no vecmeitu ballītes, bet nez kāpēc to arī aizved. Ceļš ir tāls un sportot nav mērķis, tāpēc braucam saudzīgi un uzmanīgi – vienalga ātrums ir ap 8 mezgliem un skrienam uz priekšu. Ap vakaru ieskrienam Engurē, kur paredzētas vēl dažas manipulācijas ap kuģi. Pienāk rīts – esam labi izgulējušies un droši bliežam tālāk. Sadalītas arī maiņas. Kārlis – Capte 8 – 12, Askolds – (Meistari) 12 – 4, Uldis – Jānis 4 – 8. Nav svarīgi nakts vai diena, bet maiņas attiecīgi tā arī ir. Meistari mums ir divi – viens galdnieks – otrs elektriķis. Tā kā mūsu ekipāža ir spēcīga ne tikai ar jūras vilkiem, bet arī ar jūras suneneni un zeltročiem amatniekiem . Jānis un Sandra ir koki, nevis tie, kas ar lapām, bet tie, kas jūrā taisa ēst. Šodien saēdāmies makaronus ar kaut kādu sarkanu mērci, kas nebija kečups un bija silta, žāvētas līdakas, aukstu alu, kabačus, bet vēlāk būs torte, kas te pat jau paralēli top. Nav jau īsti ko rakstīt, jo esam vēl līcī, bet ar asarām acīs aprakstīt aizgrābjošos saulrietus nav iekāriena. Rezumējot – dzīvojam labi un saticīgi, ēdam garšīgi, guļam labi un pirmā pieturvieta Bornholma tuvojas. Slninkums arī fotografēt un filmēt, bet gan jau laiks taču vēl daudz. Arī dienasgrāmata būs spraigāka, jo šis tikai ievads 17.08.2009 Nakts – drīz sāksies mana maiņa (00 – 04), mīcamies pa Irbes šauruma kuģu ceļiem. Internetā vairs nesanāk iekļūt. Izskatās, ka nākamā vieta, kur piestāsim būs Dānijas sala – Bornholma. Vējš pieaug un mazliet grozās. Riga Rescue no rīta Baltijas jūras centālajā daļā mazu vētriņu. Izskatās, ka aizbrauksim apskatīties – ne jau speciāli, bet tā vienkārši sanāks. Laikam ir pienācis laiks pastāstīt par pašu jahtu. Tātad jahtas modeli un pašu jahtu sauc AMBERKAT 210 šis ir pilnīgi jauns un tiko uzbūvēts katamarāns, tas ir 21m garš un 10,5m plats – aprīkots ar 5 luksuss un divām komandas kajītēm – katrai kajītei ir sava vannas istaba un tualete. Šeit ir arī liela virtuve, kurā ir veļas mašīna, trauku mazgājamā mašīna daži ledusskapji un saldētava. Salonā ir mājas kinozāle, bārs un ēdamgalds. Protams, luksus kajītes arī ir aprīkotas ar televizoriem un datoriem. Mums ir divas satelīta antenas un vēl kaut kādi verķi, kuru pielietojumu īsti neuztveru. Kondicionieris un apkure laikam šajā ceļojumā netiks lietoti, bet tādi te arī ir. Viss pēc jaunākajiem standartiem ar modernu elektroniku un komforta elementiem piepičkāts. Plašums, maksimāls un tehnikas brīnumi – šādi var īsumā raksturot šo verķi. Navigācijas aprīkojums ir apmēram tāds pats, kā lielajiem kuģiem, bet laiviņa ar kura mums karājas aizmugurē ir spējīga vilkt vismaz divus ūdensslēpotājus. Šī laiviņa gan paredzēta lai braucēji varētu tikt krastā gadījumos, kad kuģis stāv uz enkura un krastā netiek savas iegrimes dēļ. Nekādi citi piedzīvojumi bijuši nav tāpēc pirms sākam iztirzāt ceļojuma nianses būs vismaz ieskats par šo peldlīdzekli. Un vēl jau nav ko īsti iztirzāt – tepat jau pie Latvijas vien esam. 18.08.2009 Nosēdēju savu vaču un arī vēl drusku no nākamā – gulēt aizvilkos tikai ap 6 rītā. Bet jau 12 cēlos uz savu nākamo vaču. 
Pūš pamatīgi un vilnis ir liels – izdomājām ielīst Pāvilostā, kur plānots šo to paskrūvēt un pārlaist pūtienu, jo naktī sola vētru. Visu dienu rosamies ap kuģi. Uzbraucu mastā – tapa arī dažas bildes. Vispār skats no masta augšas ir ļoti labs – kā nekā augstums ir amēram 30 metri. Ēdam visādus gastronomiskus brīnumus un bieži, jo virtuves iespējas te neatpaliek no tām, kādas ir mājas virtuvē . Mūsu plāni doties uz Bornholmu nobrūk. Esam Pāvilostā, skatāmies kā jūra trako un fočējam plīstošos viļņus. Vispār atmosfēra te ir jautra, kaut gan diezgan daudz darba, lai kuģi novestu līdz pilnīgai pabeigtības stadijai. Šovakar ieradīsies Dzintars un Reinis – tad arī dosimies ceļā. Bet līdz tam man ir jāsaveido datortīkls. Laikam Bornholmā ieiet nesanāks, bet iesim pa taisno uz Amsterdamu , pa ceļam ieskrienot Helsingborgā, lai paņemtu vēja rādītāju. Nu redzēs kā būs – plāni visu laiku mainās. Beidzot pacēlām buras un dodamies Dānijas virzienā. Laikam pēc 2 – 3dienām būsim tur. Paiet laiks, kamēr visu sariktējām un esam nostājušies vajadzīgajā kursā. Skan A-HA – vēderi pilni. Šodien vakariņās bija ar melnajiem ikriem pildīts, krāsnī cepts un vīnā marinēts piena sivēns. Šobrīd riet saule un salikumā ar augšminētajiem apstākļiem ir ļoti laba sajūta, jeb stilīgi izsakoties, čhill outs. Cerams, ka tāds saglabāsies visu ceļu līdz par Dānijai. Derētu tagad kāds aliņš, bet aizmirsām nopirkt. Vakars mierīgi turpinās. Paēdam paštaisītu torti, iedzeram rumu un lēnām sākam gatavoties manai maiņai. Šonakt jāvačo ar Reini, kamēr pārējie sutinās. Vispār laba nakts maiņa – skatamies lielajā LCD teļļukā NAŠA RAŠA un ņirdzam – načaļņika ( kapteinis ) guļ. Visā visumā nakts maiņa pagāja mierīgi, krita daudz zvaigznes, pūta silts vējš, glāzē skalojās rums un diezgan labi nāca miegs. Nolauzām līdz četriem un momentā devāmies uz koju izrubīties. Pamodos ap 11, kad tika servētas otrās brokastis un pēc ēšanas uzzināju, ka nokāries autopilots. Šī ziņa nemaz neiepriecina, jo ir skaidrs, ka turpmāk būs jāstūrē ar roku. Nebija nemaz tik traki un atkal savu maiņu no 12 – 16 nostūrējām veiksmīgi. Tad atkal pusdienas, diendusa un mērķtiecīga skatīšanās nenoteiktā punktā. Kaut kā garlaicīgi šodien. Visi tādi pusaizmiguši un nekādas atrakcijas nenotiek. Daži trenējas čurāt pret vēju, bet nekas nesanākot, pat ja to dara divatā. Vispār esam starp Pāvilostu un Bornholmu – tieši pa vidu. Jūrā ir 2 – 3m augsts vilnis, normāla stipruma vējš, spīd saule un ir labs ātrums ~10mezgli. Diemžēl vēja stiprumu noteikt nevar, jo vēja stipruma un virziena rādītājs izdomājis nestrādāt. Droši vien pirms savas nākamās maiņas, kas būs no 00 – 04 vēl būs jāpaguļ. Īsti jau nav ko darīt un visu laiku kaut ko ēst arī negribas. Citādi, kā parasti viss ir kārtībā un mērķtiecīgi dodamies uz priekšu. Uz nakti vējš nedaudz pastiprinās, bet viļņi attiecīgi kļūst lielāki. Apkārt diezgan daudz kuģu un pamatīga tumsa, zvaigžņotas debesis. Ik pa laikam nokrīt kāda zvaigzne. Cīnoties ar miegu tomēr savu maiņu izturam un dodamies gulēt. Kad pamostos jau redzams
Dienvidzviedrijas krasts. Līdz šaurumam starp Zviedriju un Dāniju atlicis pavisam maz. Piestāsim Helsingborgā, kur tiks mazliet saregulēta elektronika. Pēc tam jau sākas Ziemeļjūra. Mūsu ledusskapis viennozīmīgi ir izdomājis, ka ir saldētava. Tagad mums ir daži sasaluši pieni, šampji, desas un citi kluči. Šonakt laikam nakšņosim ostā – beidzot varēs izgulēties. Atmosfēra te ir mierīga – katrs kaut ko dara savā nodabā, ik pa laikam izmetot kādu anektdoti. Šobrīd ārā līst lietus un nemaz nav tā, kā jahtošanu atspoguļo kinofilmās – saule, margarita zils ūdens un dažas puskailas dāmas. Patiesībā viss ir otrādi – pelēks, slapjš un visi satuntuļojušies biezos vētras tērpos. No dzērieniem piedāvājumā ir klucī sasalis piens, auksta kafija un ūdens. Protams, var jau uzveidot visādus gardumus, bet slinkums jau gatavot. Tādā lietainā laikā pamatīgi velk uz miegu un gribas mājās, slitā gultiņā. Jācer, ka Ziemeļjūra būs interesantāka, gan ar savu viļņa formu gan ar objektiem ap mums. Tur tomēr ir daudz naftas platformas, peldošie vēja ģeneratori un visādi industriālie apskates objekti. Navigācijā nāksies ņemt vērā arī paisuma un bēguma straumju ietekmi uz mūsu kursu. Nu nekas, mazliet jāparēķina un būs jau labi. Izbraucām pa apakšu tiltam, kas savieno Zviedriju un Dāniju. Bija jau tumšs un skats bija dikti labs. Tilts ir 55m augsts. Lēnā garā nonācām līdz jahtklubam no kura netālu arī ir tas veikaliņš, kur dabūsim jaunu vēja rādītāju. Osta liela, jahtu daudz un īsti nav kur parkoties – atradām vietu pie garas piestātnes, kas atrodas blakus krogam. Šobrīd izkāpjot no kuģa jāpaiet 3 soļi un esam krogā. Šobrīd tur sēž zviedru pensionāri, bet naktī galus paņēma sarijušies zviedru vīriņi. Dīvaini, ka viņi nepazīst mūsu karogu, jauc mūs ar leišiem. Ap 12 jau iesim prom – tagad jau pa Ziemeļjūru. Jāizdomā kā tikt pie interneta. Aizgāju uz krogu uzjautāt, bet tur interneta vietā paziņoja, ka 180SEK grib par stāvvietu. Pēc īsa brītiņa atskrēja bārmenis ar GSM internetu, ko iedeva mums mazliet palietot. Jāsecina, ka diezgan laipni cilvēki te. Diez vai LV kāds dotu savu mobilo internetu svešiem cilvēkiem. Pusi vakara nolūrēju filmas, gulēju, ēdu un nīku. Nakts maiņas palikušas sevišķi smagas – tagad pēc LV laika sanāk, ka jāstūrē no 00 – 05. Autopilots nestrādā un miegu aizdzīt ir ļoti grūti. Kad piecos izvelkos gulēt ir diezgan grūti aizmigt jo lielais miegs nāk ap trijiem, četriem, bet uz maiņas beigām jau kaut kā ir pārvarēts. Ar mokām izdodas aizmigt, bet tieku pamodināts jau ap 11 dienā, kad jāēd brokastīs tunča salāti ar lašmaizītēm un kafiju. Viss ar ko šeit baro ir labi pagatavots un garšīgs, bet man tomēr visdārgākais šobrīd šķiet miegs. Teorētiski 6h gulēšanas būtu kādam normāli, bet man tas ir par maz. Patiesībā jau sanāk mazāk pat par 6h jo aizmigt jau ar uzreiz neizdodas. It sevišķi, ja katru dienu ir šāds režīms. Patstāvīgs miega bads. Grūti jau ir visiem jo mēs vienkārši esam par maz cilvēku, kas piedalās stūrēšanā – tāpēc arī tā ir – šobrīd katrai maiņai ir jānostūrē 10 stundas. Ir divas maiņas un viena pusmasiņa, kas diennaktī kopā stūrē 4h. Kopā arī sanāk 10+10+4=24h. Faktiski esam pieci, kas vada šo kuģi visu laiku mainoties. Vienā maiņā ir divi cilvēki – ne jau tāpēc, ka viens netiek galā, bet nu divatā taču jautrāk un vieglāk neaizmigt. Vismaz var parunāties, pajokoties un kaut kā noturēt savu uzmanību pie stūrēšanas. Šodien uzzināju vienu labu ziņu. 
Piestāsim Helgolandē un drusku atpūtīsimies. Helgolande esot baigi smuka – es gan tur nekad neesmu bijis. Šobrīd burājam gar Dāniju – 57°44.660N 10°31.112E. Mūsu vačs beidzās, laiks un garastāvoklis uzlabojies. Arī miegs vairs nenāk. Beidzot noķērām zivi. Zivs izskatās, kā gara desa – laikam tā ir vēja zivs. Ar mokām sagaidu pusdienas, bet kad paēdu miegs vairs nenāk. Beidzot izdodas korekti nokonfigurēt autopilotu un par brīnumu tas arī turpina strādāt visos iespējamajos veidos. Tas spēj turēt kursu attiecībā pret vēja virzienu, uz punktu kartē vai vienkārši pēc noteiktiem grādiem. Kad pienāca mūsu naktsmaiņa miegs nenāca, autopilots stūrēja un visā visumā bija diezgan viegli. Laikam beidzot esmu pieradis pie šāda režīma. Nakts pagāja samērā jautri – Sandra mums bija uzvārījusi termosā kafiju, kambīzē gaidīja Jānim saceptās desiņas un mazliet cepumu torte. Visu apēdām un izdzērām. Dzima plāns, ka netīros un tukšos traukus varētu klusiņām sanest mūsu elektriķa – Oskara kajītē, lai no rīta viņam varētu prasīt kāpēc viņš pa kluso rij. Radās arī ideja pūst cigarešu dūmus viņam iekšā pa lodziņu, lai no rīta varētu atgādināt šim, ka iekšā sarunājām nesmēķēt. Nu apmēram šādas palaidnības mēs štukojam visu laiku, bet nevienu tomēr nerealizējam. Tikai izsmejamies un viss. Šī nakts maiņa bija ļoti viegla un laiks gāja ātri.
Arī izgulēties sanāc a, jo mani piecēla mazliet vēlāk. Šobrīd Ziemeļjūrā pūš stiprs vējš un vilnis arī ir ievērojams. Ātrums mums labs, bet šūpojas arī pamatīgi. Sliktā ziņa ir, ka uz Helgolandi neiesim – vēja, viļņu virziena dēļ. Bet tas vēl nav 100% zināms – ja varēs tur tikt tad iesim gan. Nākošās naktsmaiņas plāns ir Jāņa kurpes ( Jānis ir no nākošās maiņas ) ienest Oskara kajītē. Jo šonakt Jānis pats nevarēja atrast kur nobāzis kurpes, bet nākošajā naktī mēs varētu viņam uzspiest uz jūtām par to, ka viņš pats nezin kur mētā savas lietas – dodot mājienu, ka nesen manījām Oskaru viņa kurpēs. Varētu būt interesanti. Bet noteikti, ka nerealizēsim – nevar te citus apcelt – bet pafantazēt taču drīkst vai ne? Labvēlīgi pamainījās vēja virziens un mums tomēr izdevās tikt uz Helgolandi bez lielas kreicēšanas.
Šī Vācijai p
iederošā ofšora sala ir diezgan smuka. Pārbāzta ar tūristiem un taxfree veikaliem. Nopirkām alu, cigaretes (bezfiltra Camel) un citu šmigu un pēc ekskursijas apkārt salai dodamies uzpildīt degvielu. Tā kā degvielas bākas ir lielas, tad pildīšanās laikā paspējam vēl aizskriet uz lielveikalu pēc banāniem un citiem dranķiem. Pie lielveikala arī atradām bezmaksas WiFi tīklu, no kura arī izdevās internetā nopublicēt savus memuārus. Dodamies jūrā – laiks ir apmācies un lietains. Laikam pa divām dienām tiksim līdz Amsterdamai – tad jau redzēs.
Nakts paiet mierīgi, kaut gan autopilots atkal ir nojucis un nākas stūrēt pašiem. Dienas maiņa bija krietni interesantāka – mums piebrauca klāt Holandes krasta apsardze un parunājās pa rāciju uzdodot mums 100 jautājumus. Pēc neilga laika ar mazu motorlaivu mums pienāca un uz borta uzkāpa muitas un imigrācijas dienesta pārstāvji. Izložņāja pa visām kajītēm, pārbaudīja dokumentus , izprašņāja un novēlēja laimīgu ceļu. Pēc īsa mirkļa iestūrējām militārajā zonā, kur novērojām kā norisinās iznīcinātāju mācības. Viena no šīm lidmašīnām nolido pavisam tuvu no mums, citas laiž ārā spīdīgas bumbas. Laikam tā ir pretraķešu aizsardzība. Lēnā garā nokļūstam Imjudenā – šeit arī pavadīsim dažas dienas un arī izstāde notiks šeit.Dažas dienas nodarbojamies ar kuģa remontu un uzlabošanu, bet vakar bijām uz Amsterdamu. Amstredamā iedzērām dažus alus un izstaigājam centru. Kamēr ar Sandru un Reini ejam uz staciju noskaidrot par biļetēm uz Diseldorfu – Oskars ar Rihardu aiziet uz cofeshopu. Pēc laiciņa ar Uldi, Jāni un Dzintaru satiekamies nelielā krodziņā, kur pēc mirkļa uzrodās arī smīnošs Oskars un balts Rihards. Rihards uzdzer mazliet alu un pēc īsa mirkļa uztaisa tiltiņu uz aizmuguri, kā balstu mugurai izmantojot āra terases nožogojumu. Sākumā šķita, ka viņš iz tik ļoti atliecies uz aizmuguri, jo augstākajos stāvos kāda flāmu daiļava viņam rāda savus daiļumus, bet vēlāk izrādījās, ka šis vienkārši ir izrubījies. Mēģinājums viņu piecelt sekoja ar kritienu. Kad nāca pie samaņas viņš neko neatcerējās un teica, ka sapnī redzējis, ka viņu sitot. Nobrāzta galva laikam ir vienīgā trauma, kas radās no šī nepatīkamā gadījuma. Vēl mazliet pavazājamies pa centru un dodamies uz pēdējo autobusu, kas vedīs mūs atpakaļ uz jahtklubu.Autobuss brauc apmēram stundu, kad esam galā pulkstenis jau ir ap vieniem un lēni sāk līt lietus, kas lēnām pāraug par pamatīgu gāzienu ar zibeņiem un pērkoniem. Vēl dažas dienas un jau jālido uz Rīgu. Bet pirms tam vēl jāaizbrauc dažās ekskursijās uz Amsterdamu. Tā, kā lidojam no Diseldorfas tad mums varbūt izdosies apskatīt vēl kādu pilsētu.