Kas vēlas sārtus vaigus
Un spirgtu sevi saukt,
Lai atstāj zemes tvaikus
Un sāk uz jūru braukt
Sena jūrnieku dziesma
Topošais Ainažu jūrskolnieks Jānis Kozenkrāniuss savā dienasgrāmatā rakstījis:
„Man jau bija 20 gadi un prāts nesās uz jūru. Iestājos darbā par jaunāko matrozi uz jaunpirktā kuģa.
Ļoti jaukā 1887.gada 8.maija dienā izbraucām no Rīgas ar blanku lādiņu uz Angliju. Vējš bija labvēlīgs, un kuģis ar pilnām zēģelēm slīdēja labi uz priekšu.Drīz jau bijām Dānijā. Vējš sāka pūst pretī.Nogājām pilsētā produktus pieņemt priekš tālākā ceļa. Atbraukuši uz kuģa redzējām, ka vējš labojies un braucām tālāk līdz Kullenai, kur tiek ‘’enzelēti’’ jaunie jūrnieki. Tā ir sena jūrnieku tradīcija. Uz kuģa iznāk vecs vīrs ar garu bārdu un gariem svārkiem, darvas bočka vienā rokā, otrā liels koka nazis, ar kuru jaunajiem jūrniekiem paredzēts nodzīt bārdu, kaut arī viņiem tās nemaz nebūtu.Tādā veidā tiek izspiesta dzeramnauda. Kurš sola vairāk maksāt, tas tiek viegli cauri, kurš mazāk, tam iet grūti, bet kas nemaksā, to iesien striķī un velk pa ūdeni zem kuģa ķīļa. Pēcāk no kuģa kapteiņa šis jaunais jūrnieks izņem uz savas algas rēķina šnabi un iedod bārdas dzinējam, kurš ar to uzcienā pērējos kuģa ļaudis.
Tādā veidā šis jūrnieks ir iesvētīts un kļūst par īstenu jūrnieku………..’’
Vairāk ar 19gs. b. un 20.gs. sāk. jūrnieku atmiņām un vēstulēm var iepazīties izdevumā-
‘’Jūras vilki sarakstē un atmiņās’’, sastādītāja I.Erdmane
Kā arī Ainažu jūrskolas muzejā.
Latvijas jūrniecības zelta laikmets
19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums bija Latvijas jūrniecības zelta laikmets. Ainažu jūrskola, kas dibināta 1864. gadā, kļuva par vienu no nozīmīgākajām Krievijas impērijā un sagatavoja kapteiņus, kas vadīja kuģus pa visu pasauli.
Ainažu jūrskola
Skolu dibināja Krišjānis Valdemārs kopā ar Ansi Lejiņu. Mācības notika latviešu valodā, kas tobrīd bija unikāla parādība. Skolas absolventi:
- Sagatavoja vairāk nekā 2000 kapteiņu un stūrmaņu 60 darbības gadu laikā
- Vadīja kuģus uz visiem kontinentiem
- Daudzi kļuva par savu kuģu īpašniekiem
Tipiskā kuģa kapteiņa karjera
Jaunākais matrozis sāka dienestu 16-18 gadu vecumā. Lai kļūtu par 3. stūrmaņa palīgu, vajadzēja vismaz 4 gadu jūras pieredzi. Kapteiņa tiesības iegūstot vidēji 30 gadu vecumā pēc 12-15 gadu pieredzes.
Reisi no Rīgas
Tipiskie 19. gs. beigu reisi no Rīgas:
- Rīga → Anglija (Londona, Liverpūle): 2-4 nedēļas atkarībā no vēja
- Rīga → Antverpene/Hamburga: 1-2 nedēļas
- Rīga → Barselona/Marseļa: 1-2 mēneši
- Rīga → Ņujorka: 6-12 nedēļas (vasaras maršruts)
Kravas tipi
No Latvijas eksportēja kokmateriālus, linus, kaņepes, taukus, kviešus. Atvedumā no Anglijas — kokss, akmeņogles, mašīnas; no Karību salām — cukurs un rums; no Skandināvijas — siļķes un dzelzs.
Latvijas jūrniecība šodien
Lai gan Latvijas tirdzniecības flote vairs nav tik liela kā 19. gs., jūrniecības tradīcijas turpinās — gan Latvijas Jūras administrācijā, gan profesionālajos kuģu kapteiņu sagatavošanas centros, gan tādās atpūtas burāšanas skolās kā Nautica.lv.