Obligātais aprīkojums atpūtas kuģim

Kas uz atpūtas kuģa ir obligāts, Latvijā nosaka Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumi Nr. 201 “Noteikumi par atpūtas kuģu drošību”. Prasības nav vienādas visiem: tās mainās atkarībā no kuģa uzbūves kategorijas un korpusa garuma. Tas pats glābšanas riņķis, kas pietiek sešmetrīgai laivai, divpadsmit metru jahtai vairs nepietiek.

Problēma ir tā, ka noteikumos prasības nav savāktas vienā tabulā — tās ir izkaisītas pa vairāk nekā trīssimt punktiem, un daļa punktu attiecas tikai uz noteiktu kategoriju vai garuma diapazonu. Šis kalkulators to izdara par tevi: norādi kuģa parametrus, un tas atlasa tikai tos punktus, kas attiecas uz tavu kuģi, katram norādot atsauci.

Kalkulators aptver atpūtas kuģus ar korpusa garumu līdz 24 metriem un bruto tilpību zem 500 — praktiski visas atpūtas jahtas, arī lielākās čartera jahtas. Garākiem un smagākiem kuģiem noteikumos ir atsevišķas nodaļas, kur prasības lielā mērā saskaņo ar Kuģošanas drošības inspekciju individuāli, tāpēc tos kalkulatorā neiekļaujam.

Kas nosaka prasības: kategorija, nevis ģeogrāfija

Pretēji izplatītam pieņēmumam, aprīkojuma prasības nav piesaistītas konkrētam jūras rajonam kartē. Tās ir piesaistītas kuģa uzbūves kategorijai, kuru nosaka tas, kādus laika apstākļus kuģis ir projektēts izturēt — vēja stiprums ballēs pēc Boforta skalas un nozīmīgais viļņu augstums. Kategoriju piešķir būvējot, un tā ir norādīta ražotāja dokumentos un uz kuģa datu plāksnītes.

Praktiski tas nozīmē: C kategorijas jahta ir piekrastes kuģis — projektēta vējam līdz 6 ballēm un viļņiem līdz 2 metriem. Lielākā daļa Latvijā izplatīto 8–12 metru burujahtu ir tieši C kategorija. B kategorija jau ir atklātas jūras kuģis līdz 8 ballēm un 4 metru viļņiem, un tai noteikumi prasa gan glābšanas plostu, gan hidrotērpu katram cilvēkam uz kuģa. D kategorija ir aizsargāti ūdeņi — līdz 4 ballēm un 0,3 metru viļņiem —, un tai prasību ir vismazāk.

Garuma robežvērtības, kas maina prasības

Otrs mainīgais ir korpusa garums, un tas darbojas soļiem. Pārkāpjot katru no šīm robežām, prasības mainās:

• 6 m — no šī garuma vienkorpusa burujahtai vajag divas avārijas izejas; līdz 6 m sūkņa minimālā ražība ir 10 l/min, virs — 15 l/min.
• 7 m — līdz 7 m pietiek ar vienu glābšanas riņķi, no 7 m vajag vismaz divus.
• 9 m — no šī garuma komercdarbībā izmantotam C kategorijas kuģim vajag glābšanas plostu; daudzkorpusu kuģim virs 9 m vajag avārijas lūku katrā dzīvojamā korpusā.
• 12 m — no šī garuma jebkuram atpūtas kuģim vajag divas avārijas izejas; sūkņa ražība kāpj uz 30 l/min.
• 15 m — mainās ugunsdzēsības aparātu komplekts: no 15 līdz 24 m klāt nāk spainis ar līni un stacionāra sistēma mašīntelpai.
• 24 m — lielākais slieksnis un kalkulatora augšējā robeža. Virs tā prasības krasi mainās: vajag vismaz četrus glābšanas riņķus, tilpības apliecību, kuģošanas spējas apliecību, stacionāras tualetes un atsevišķu ugunsdzēsības sistēmu, kuras tipu saskaņo ar inspekciju.

Pirotehniskie signāllīdzekļi — 3. pielikums

Pirotehnika ir vienīgā vieta noteikumos, kur daudzumi ir savākti pārskatāmā tabulā. Tā ir noteikumu 3. pielikums, un tā ir atkarīga tikai no kategorijas — un vienā gadījumā no tā, vai kuģis ir vienkorpusa vai katamarāns.

Divas lietas šeit pārsteidz. Pirmā: vienkorpusa C kategorijas kuģim izpletņraķetes nav prasītas vispār, bet daudzkorpusu C kategorijas kuģim ir — divas. Otrā: D kategorijai pirotehnika netiek prasīta nemaz.

Un vēl viens noderīgs sīkums: kuģi, kurus neizmanto komercdarbībai, sarkano rokas signāllāpu vietā drīkst izmantot alternatīvas gaismas signalizēšanas ierīces, kas izpilda līdzvērtīgas funkcijas. Signāllīdzekļu derīguma termiņš ir norādīts uz iepakojuma; ja nav norādīts, tie nedrīkst būt vecāki par četriem gadiem.

Ko noteikumi vairs neprasa

Šo ir vērts zināt, jo internetā atrodamie saraksti bieži ir novecojuši. Ar 2017. gada 4. aprīļa grozījumiem Nr. 192 noteikumu 10. nodaļa tika svītrota pilnībā. Tajā bija prasības par radioaprīkojumu, radara atstarotāju, navigācijas ugunīm un navigācijas iekārtām. Šodien šo noteikumu tekstā to vairs nav.

Tas nenozīmē, ka minētais aprīkojums nav vajadzīgs. Navigācijas ugunis un skaņas signālus prasa COLREG konvencija, kas ir spēkā neatkarīgi no šiem noteikumiem. Kuģa radiostacijai joprojām vajag VAS “Elektroniskie sakari” izsniegtu atļauju, un tā ir viens no dokumentiem, kam jāatrodas uz kuģa. Bez VHF radio jūrā doties nav prātīgi neatkarīgi no tā, ko prasa noteikumi.

Biežākās neatbilstības, ko atrod pārbaudē

• Beidzies pirotehnikas derīguma termiņš. Raķetes un signāllāpas noveco klusi, un tās neviens neskatās, kamēr nav pārbaudes vai — sliktākajā gadījumā — vajadzības.
• Glābšanas plosts bez ikgadējās pārbaudes. Noteikumu 175. punkts prasa pārbaudi reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Nepārbaudīts plosts ir kaste, par kuras saturu neviens negalvo.
• Piepūšamās vestes bez 12 mēnešu pārbaudes. Atsevišķa prasība (197. p.), ko gandrīz visi jauc ar vestes vizuālu apskati.
• Vestes bez kuģa nosaukuma un reģistrācijas ostas. Marķējums ir prasība, ne dekorācija (196.3. un 202. p.).
• Nav rezerves ugunsdzēsības aparātu. 264. punkts prasa vismaz divus rezerves aparātus, lai izlietoto varētu aizstāt ar tāda paša veida un tilpuma aparātu.
• Nazis nav sasniedzams no kokpita. Uz A, B un C kategorijas burukuģiem nazim makstī jābūt piestiprinātam līnē un sasniedzamam no klāja vai kokpita (195. p.). Nazis atvilktnē zem galda šo prasību nepilda.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kādi noteikumi nosaka atpūtas kuģa obligāto aprīkojumu Latvijā?

Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumi Nr. 201 “Noteikumi par atpūtas kuģu drošību”, ar grozījumiem, no kuriem būtiskākie ir MK noteikumi Nr. 80 (2014) un Nr. 192 (2017). Prasības ir atkarīgas no kuģa uzbūves kategorijas un korpusa garuma. Uzbūves kategorijas definīcijas nāk no atsevišķa akta — MK 2016. gada 10. maija noteikumiem Nr. 141 par atpūtas kuģu būvniecību.

Vai C kategorijas jahtai vajag glābšanas plostu?

Personiskai lietošanai — nē. Glābšanas plostu 167. punkts prasa A un B kategorijas kuģiem neatkarīgi no garuma, bet C kategorijas kuģim tikai tad, ja to izmanto komercdarbībai un korpusa garums pārsniedz 9 metrus. Tas nozīmē, ka tipiskai privātai 11 metru C kategorijas burujahtai plosts pēc noteikumiem nav obligāts — lai gan atklātā jūrā tas ir vissvarīgākais glābšanas līdzeklis uz kuģa.

Cik glābšanas riņķu vajag uz jahtas?

Atkarīgs tikai no garuma, nevis no kategorijas. Līdz 7 metriem — viens riņķis ar peldošu līni un pašuzliesmojošu gaismas boju. No 7 līdz 24 metriem — vismaz divi, no kuriem vismaz vienam ir pie kuģa nostiprināta peldoša līne un gaismas boja. Tas nosedz praktiski visas atpūtas jahtas. Garākiem kuģiem noteikumi prasa vismaz četrus riņķus.

Vai vajag hidrotērpus?

A un B kategorijas kuģiem — jā, vismaz vienu katrai personai uz kuģa (187. p.). Izņēmums ir kuģi, kas aprīkoti ar slēgta tipa glābšanas laivu vai laivceltņiem nolaižamiem plostiem. C un D kategorijas kuģiem noteikumi hidrotērpus neprasa.

Cik ugunsdzēsības aparātu vajag burujahtai?

A, B un C kategorijas burukuģiem — vismaz divi pulvera vai putu aparāti viegli pieejamās vietās, katrs vismaz 7,0 l putu vai 3,8 kg pulvera (13A/113B klases dzēšanas spēja). Papildus tam vismaz viens pārnēsājams aparāts kambīzē un vismaz divi rezerves aparāti. Motorkuģiem prasības nosaka garums: līdz 15 m viens 13A/113B aparāts plus viens mazāks pie izejas, no 15 līdz 24 m divi 13A/113B aparāti, spainis ar līni un stacionāra sistēma mašīntelpai.

Vai šis kalkulators aizstāj inspekcijas atzinumu?

Nē. Tas ir informatīvs rīks, kas atlasa piemērojamos noteikumu punktus kuģiem līdz 24 m garumā ar bruto tilpību zem 500. Saistošais avots ir noteikumi pilnā redakcijā un Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas prasības konkrētajam kuģim. Daļa punktu satur nosacījumus, ko kalkulators nevar novērtēt — vai kuģis ir atvērta tipa, vai tam ir galvenais klājs, vai kambīzē ir ēdiena gatavošanas ierīces. Tie ir norādīti piezīmēs pie attiecīgās prasības.

Kas vēl jāņem līdzi

Šī lapa atbild uz juridisko jautājumu — kas ir obligāts. Tas ir minimums, nevis pietiekams komplekts gājienam. Pārtiku, apģērbu, aptieciņu un pārējo praktisko sagatavošanos rēķina pavisam citādi: pēc komandas lieluma un dienu skaita. Tam ir atsevišķs rīks — ko ņemt līdzi jahtas pārgājienā.

Ja plāno paši vadīt kuģi, sāc ar apliecību:

• Atpūtas kuģu vadītāja apliecība — kurss par kuģošanas drošību jūrā un tiesības Latvijas teritoriālajos ūdeņos.
• Starptautiskā ICC apliecība — atzīta plašākā valstu lokā nekā nacionālā apliecība.
• Jahtu kapteiņu kursi — individuālā apmācība garākiem gājieniem.